Transports un loģistika

Pateicoties savam ģeogrāfiskajam stāvoklim, Latvija jau kopš seniem laikiem, starptautiskajā tirdzniecībā tiek uzskatīta par tranzīta valsti. Transporta ceļi šķērso Latviju no austrumiem uz rietumiem un no dienvidiem uz ziemeļiem. Statistika liecina, ka galvenā kravu plūsma ir tranzīta kravas, kuras pārvietojas no austrumiem uz rietumiem, cauri Latvijas ostām, savieno Krieviju, SNG valstis un Āziju ne tikai Rietumeiropu, bet arī ar visu pasauli.

Transporta infrastruktūra Latvijā ir attīstīta ļoti labi, tas ir tāpēc, ka mums ir plašs dzelzceļa tīkls, kurš ir saistīts ar citām SNG valstīm un caur Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāli – ar Tālajiem Austrumiem. Latvijas ostām, kuras atrodas Ventspilī, Rīgā un Liepājā ir svarīga loma tranzīta tirdzniecībā. Tās ir ļoti izdevīgi vārti gan importam, gan eksportam ar Krieviju un citām SNG valstīm. Rīgas, stratēģiski izdevīgā atrašanās vieta, ir svarīga gan ražošanai, gan patērēšanai Baltijā, nesalstošās ostas Ventspilī un Liepājā nodrošina izdevīgus nosacījumus naftas un naftas produktu pārvadāšanā. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās ir izveidotas speciālas ekonomiskās zonas, kuru mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus jaunu biznesa veidu piesaistīšanai. Latvijas ostu priekšrocības ir acīm redzamas, pirmkārt, tas ir to milzīgais potenciāls, kurš slēpjas lielās, neapgūtās ostu teritorijās un resursos.

Neskatoties uz to, ka ceļu sistēma Latvijā ir samērā labi attīstīta, tā joprojām turpina pilnveidoties. Valdības politika ir vērsta uz to, lai paaugstinātu infrastruktūras kvalitāti un lai uz ceļiem tiktu ievēroti visi, starptautiskajām prasībām atbilstošie, ceļu satiksmes drošības noteikumi. Viens no svarīgākajiem koridoriem ir “Vis Baltica”, kurš šķērso Latviju ziemeļu – dienvidu virzienā. “Via Baltica” ir arī Eiropas transporta koridora sastāvdaļa: ceļš E67 savieno Eiropas pilsētas – Helsinkus, Tallinu, Rīgu, Kauņu un Varšavu, kā arī Rīgu, Kaļiņingradu un Gdaņsku. Latvijas gaisa transporta sistēma nodrošina drošus, kvalitatīvus un pieejamus transporta pakalpojumus gan Latvijas iedzīvotājiem , gan ārzemju tūristiem. Valsts teritorijā darbojas divas starptautiskas lidostas: Starptautiskā lidosta “Rīga” un Liepājas starptautiskā lidosta, kā arī Ventspils lidosta. Starptautiskā lidosta “Rīga” ir viena no lidostām Baltijā, kura attīstās visātrāk.

Latvija, par prioritāti transportu sistēmas attīstībā, ir izvirzījusi efektīvu, drošu un apkārtējai videi draudzīgu pastāvēšanu. Galvenais, ilgtermiņa transporta sistēmas attīstības mērķis ir iekļauties ir valsts transporta infrastruktūras integrēšana Eiropas transporta sistēmā. Īpaša uzmanība tiek veltīta piejūras kravu pārvadāšanai un kombinēto kravu pārvadāšanai. Baltijas jūrā attīstījās un attīstīsies vēl vairāk, prāmju pārvadājumi. Par galveno prioritāti tiek uzskatīta industriālo un loģistikas centru celtniecība un attīstība, kravas plūsmu sadale.

Transports un loģistika sniedz zināmu ieguldījumu mūsu valsts ekonomikas attīstībā. Vairāk par 8% strādājošo Latvijas iedzīvotāju tiek nodarbināti tieši šajā jomā. Ar katru gadu turpina palielināties konteineru kravas pārvadāšana caur Latvijas ostām.

Arī dzelzceļa transports kļūst par vienu no perspektīvākajiem virszemes transporta veidiem, gan drošības ziņā, gan ekoloģijas ziņā. Dzelzceļam arī ir liela nozīme mūsu valsts ekonomijas attīstībā.

Transports un loģistika

Tekstilizstrādājumu un apģērba ražošana

Latvijā, jau kopš seniem laikiem ir slavena ar saviem daiļamata meistariem, kuri ir radījuši īstus mākslas darbus – gan austus galdautus, gan rakstainas zeķes un cimdus. Tāpēc arī mūsdienās, tekstilizstrādājumu un apģērba ražošana ir viena no Latvijas rūpniecības nozarēm, par kuru var teikt, ka tai ir sava vēsture un īpašas tradīcijas. Latvija kādreiz ir bijusi viena no lielākajiem linu ražotājiem pasaulē. Mūsdienās, šis ražošanas sektors ir aprīkots ar modernām iekārtām, kuras manāmi atvieglo, šajā nozarē, strādājošo cilvēku darbu. Pieredze un zināšanas ir radījušas īpašu produkciju – sudraba un dzintara diegu izmantošanu.

  • Latvija ir kļuvusi par vietu, kur daudzi Eiropā, Krievijā un visā pasaulē pazīstami zīmoli veic pasūtījumus, kuriem ir neliels darba apjoms, bet kurus ir jāveic ļoti ātri, kvalitatīvi un ir jāievēro ekoloģiski tīra ražošana.
  • Latvija ir liels ražošanas centrs, ar vairāk nekā 50 ražotājiem, kuri atrodas Baltijas jūras krastā, skaistā pilsētā Liepājā. Vēl lielāku apakšveļas ražotāju daudzumu var sastapt tikai Francijā.
  • 2013. gadā, vairāk nekā 1500 Latvijas tekstilizstrādājumu ražotnēs, bija nodarbināti aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.
  • Tekstilizstrādājumu un apģērba ražošana ir orientētas uz gatavās produkcijas eksportēšanu. Galvenās papildus sekcijas šajā ražošanas jomā ir apakšveļas ražošana , gatavo apģērbu šūšana, aušana, mašīnadīšana, tehnisko tekstilizstrādājumu ražošana un amatnieku izstrādājumi.
  • Saražoto preci Latvija, galvenokārt, eksportē Eiropas Savienības valstīm, Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. 2013. gadā 19 procentu no saražotās produkcijas tika eksportēts uz Igauniju, 15 procentu – uz Lietuvu, 9 procenti – uz Poliju, kā arī 9 procenti uz Krieviju, 8 procenti – uz Dāniju, 8 procenti – uz Šveici, 5 procenti – uz Vāciju. Uz Rietumiem, pārsvarā tiek eksportēta prece, kura ir darinājuši, mūsu slavenie amatnieki, bet uz Krieviju un SNG valstīm – gatavie apģērbi un apakšveļa.
  • Šīs nozares apgrozījums 2013. gadā bija 307,2 miljoni eiro.
  • Latvijas uzņēmumu konkurētspējai ir lielas priekšrocības, sākot jau ar to, ka ir iespējams pasūtījumus izpildīt ļoti īsā laikā, tiek pieņemti mazi pasūtījumi, paveiktais darbs ir kvalitatīvi izpildīts, tāpēc droši varam teikt, ka cena atbilst padarītajām.
  • Tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas sektorā ir daudz šūšanas uzņēmumu, kuri izpilda Eiropas un pasaules, slavenāko zīmolu, pasūtījumu izpildi. Šī iespēja tiek plaši izmantota, tāpēc, ka Latvijas uzņēmumi veic pasūtījuma izpildi ļoti īsā laika posmā, kā arī daudzi Latvijas uzņēmumi ir aprīkoti ar jaunākajām tehnoloģijām, kuras var izpildīt gan izšūšanas funkcijas, gan lāzera piegriešanas funkcijas, kā arī daudzas citas funkcijas. Uzņēmumi piedāvā savus pakalpojumus arī dizainā, konstruēšanā un piegriešanā.
  • Šajā nozarē mēs varam sastapt arī tādus uzņēmumus, kuri strādā ar pašu austiem audumiem un cenšas līdz patērētājiem aiznest ekoloģiska apģērba ideju.
  • Katru gadu, Latvijas uzņēmumi demonstrē jaunas kolekcijas gan bērnu apģērbiem, gan pieaugušo apģērbiem, gan mājas tekstilizstrādājumu kolekcijai. Jāsaka, ka šī kolekcijas apjūsmo ne tikai mūsu pašu iedzīvotāji, bet arī klienti, kuri ir sastopami visā pasaulē.
  • Daudzas, pazīstami automašīnu ražošanas uzņēmumi un kosmisko tehnoloģiju rūpniecība, ir augstu novērtējuši Latvijā ražoto stikla šķiedras audumu.
  • Latvijas modes dizaineri arvien biežāk gūst starptautisku atzinumu, aktīvi piedalās modes demonstrēšanā un konkursos, kā arī apģērba dizaina izstādēs.
  • Vēl viena neatņemama tekstilizstrādājumu rūpniecības sastāvdaļa ir apakšveļas ražošana. Veļas kvalitāte un dizains ir augstu novērtēti starptautiskajās izstādēs, kuras notiek Eiropā un Krievijā.
  • Tekstilizstrādājumu un apģērba ražošanas nozare seko jaunākajām tendencēm un aktīvi attīstās.
Tekstilizstrādājumu un apģērba ražošana

Kas ir loģistika un kāds no tās labums?

Kas ir loģistika? Kas tā ir par zinātni un kādus uzdevumus tā risina? Kāpēc ir vajadzīgas loģistikas kompānijas un vai ir vērts izmantot to pakalpojumus? Kā var vienkāršiem vārdiem izskaidrot, kas ir loģistika?

Vārdam “loģistika” ir ļoti daudz skaidrojumu, lai tos visus izskaidrotu, vajag ļoti daudz laika, raksts sanāktu milzīgi garš un nevienam nepietiktu pacietības, to visu izlasīt līdz galam. Šoreiz mēģināsim iztikt arī bez terminoloģijas. Galvenais – saprast šī vārda jēdzienu.

Īsumā noraksturot, kas ir loģistika, var tā – tā ir zinātne par visracionālāko, saražoto preču un pakalpojumu transportēšanu pie patērētājiem.

Šis process ir ļoti sarežģīts, tajā ir daudz savstarpēji savienotu darbību, kuras visas tiek izvietotas vienā ķēdītē: sākot ar mārketingu un pasūtījuma saņemšanu, ražošanu, uzglabāšanu un transportēšanu.

Loģistika – tā ir preču, pakalpojumu, finanšu un informācijas plūsmas pārvaldīšana. Loģistiku mēs droši varam saukt par veiksmīga biznesa filozofiju.

Kādi ir loģistikas uzdevumi?

Kādas tam sakars ar filozofiju, jautāsiet jūs? Lūk, tāds – ir klients ar savām vajadzībām un vēlmēm, viņš vēlas nopirkt labas preces pakalpojumu vai preci, bet par optimālu cenu, bet, lai serviss, būtu visaugstākajā līmenī.

Bet piegādātājs, šo procesu grib organizēt tā, lai izdevumi būtu pēc iespējas mazāki, bet peļņa, pats par sevi saprotams, pēc iespējas lielākā. Ja katram no viņiem, gala rezultātā, ir izdevies iegūt to, ko viņi vēlās, loģistikas mērķis ir sasniegts.

Kāds ir galvenais loģistikas uzdevums? – Apmierināt patērētāju vajadzības

Bet kādas patērētājiem ir vajadzības? Mēs gribam, priekš mums ērtā vietā un laikā, iegādāties lieliskas kvalitātes preces: no rīta svaigi ceptu maizi un jaunāko avīzi, dienas laikā – paēst garšīgas pusdienas tuvākajā kafejnīcā, bet vakarā – sapirkt produktus, kuri ir nepieciešami ģimenes vajadzībām. Mums ir svarīgi, lai tas būtu lēti, kvalitatīvi un preču sortiments ir pēc iespējas lielāks.

Kā tiks organizēts šo preču ražošanas process, no kurienes tās tiks atvestas, kur tās tiks uzglabātas, cik cilvēku tiks iesaistīts šajā kustībā, kā tas viss tiks apmaksāts un koordinēt, mūs neinteresē un neuztrauc. Mums nav nepieciešamības to visu darīt, tāpēc, ka ir loģistikas menedžeri, kuri nodarbojas ar šo jautājumu risināšanu.

Kādas funkcionēšanas jomas sevī iekļauj loģistika?

Loģistikas infrastruktūra

Loģistikas infrastruktūra ir objektu komplekss, kurš pieder pie loģistikas ķēdītes. Tiem ir dažāds ģeogrāfiskais novietojums un pielietojums. Eksistē izejvielu avoti, kuru tuvumā atrodas rūpnīcas, ir noliktavas, kurās tiek uzglabāta produkcija, vairumtirdzniecības bāzes un lielākas vai mazākas tirdzniecības vietas, ar kurām ir nodibināti sakari un kurās notiek produkcijas pārdošana. Vēl ir transporta maģistrāles, pa kurām tiek veikta preču piegāde, finanšu iestādes, kurās tiek veikta apmaksa. Visa infrastruktūra ir caurausta ar sakariem, te ir iesaistīta milzīga informācijas plūsma.

Transportēšana

Viens no ķēdītes svarīgākajiem posmiem ir preces transportēšana, kura tiek veikta starp visiem infrastruktūras objektiem. Visbiežāk, lielu kravu transportēšanai tiek izmantots dzelzceļa transports vai autotransports. Kravas tiek transportētas arī ar gaisa un ūdens transportu. Cauruļvadus izmanto gāzes un naftas transportēšanai. Piegādes procesa laikā ir svarīgi saglabāt preces kvalitāti un kā arī rūpēties par tās drošību.

Noliktavas un kravu apstrādāšana

Noliktavas, kurās tiek uzglabāta gatavā produkcija, ir ļoti svarīgs loģistikas sistēmas posms. Ir noliktavas, kuras ir piesaistītas ražošanai, patstāvīgi objekti un tādas, kuras atrodas veikalu teritorijā. Ko nozīmē kravas apstrādāšana – tie ir iekraušanas un izkraušanas darbi, preces pārvietošana pa noliktavas telpām. Loģistika pieprasa arī ļoti stingru un precīzu preču aprēķinu – kāds konkrēti preču daudzums ir vajadzīgs konkrētai infrastruktūrai.

Kas ir loģistika un kāds no tās labums?

Loģistikas veidi

Tagad gandrīz jebkurā vidējā vai lielā uzņēmumā ir speciālisti, kuri atbild par loģistiku, ja tādu darbinieku uzņēmumā nav, tad ir pieejamas speciālas loģistikas kompānijas, kuras sniedz loģistikas pakalpojumus. Šo specialitāti var apgūt daudzās augstskolās.

Loģistika ir process, kurš rada optimālu preču un pakalpojumu kustības infrastruktūru. Citiem vārdiem sakot, loģistika nodarbojas ar to, lai sameklētu un organizētu visizdevīgāko, visērtāko un vislētāko ceļu, pa kuru, katru attiecīgo preču grupu var nogādāt pie patērētājiem.

Loģistika, tikai citā formā, jau ir eksistējusi pirms mūsu ēras, daudzas tautas izvēlējās un būvēja pēc iespējas izdevīgākus tirdzniecības ceļus, lai varētu transportēt lauksaimniecības produktus un ieročus.

Mūsdienās loģistika ir sākusi strauji attīstīties tāpēc, ka manāmi ir palielinājusies ražošana, preču plūsma visā pasaulē, kā arī katrā valstī atsevišķi.

Jebkurā uzņēmumā loģistikai ir 2 galvenie virzieni:

  • Izejvielu, materiālu, preču un pakalpojumu loģistika no piegādātāja līdz uzņēmumam.
  • Gala produkcijas loģistika no uzņēmuma līdz patērētājiem.

Abi šie loģistikas virzieni ir ļoti svarīgi un nozīmīgi, tāpēc , ka ietekmē produkcijas pašizmaksu un tās cenu, kuru, atkali ir ļoti svarīga patērētājiem.

Daudzos, savas attīstības virzienos loģistika robežojas ar mārketingu un abas šīs zinātnes ir nepieciešamas jebkura biznesa efektivitātes paaugstināšanai.

Interesants fakts, mūsdienīgos ražošanas uzņēmumos, izdevumi, kuri ir saistīti ar loģistiku ir daudz lielāki, nekā izdevumi par izejmateriāliem un izdevumiem, kuri ir saistīti personāla darba algu. Tas vēlreiz apliecina to, ka mūsdienās loģistika ir ļoti svarīga un nepieciešama.

Loģistikas veidi:

Viss, vērienīgais loģistikas process, lai to vienkāršotu un padarītu daudz saprotamāku, tiek iedalīts vairākos loģistikas veidos.

  • Ražošanas loģistika – pārzina izejmateriālu, naudas preču plūsmu tieši ražošanas procesā. Galvenais ražošanas tehnoloģijas mērķis – ražošanas izdevumu optimizācija.

Lūk, svarīgākie uzdevumi, ar kuriem tā nodarbojas:

– Patērētāju pieprasījuma analizēšana ar mērķi plānot ražošanas apjomus.

– Darba grafiku un plānu optimizēšana visās ražošanas nozarēs.

– Ražošanas nodaļas sadarbošanās ar noieta un sagādes nodaļām optimizācija.

– Ražošanas procesa kontrolēšana un ja ir nepieciešams korekciju ieviešana.

  • Iepirkumu loģistika. Iepirkumu loģistikas pārziņā atrodas izejvielu, materiālu, pakalpojumu un citu komponentu plūsma, kura tiek piegādāta no ārpuses ar mērķi nodrošināt nepārtrauktu ražošanas procesu. Iepirkumu loģistikai ir jābūt tā organizētai, lai ražošanas procesā neveidotos dīkstāves, tāpēc, ka laicīgi nav piegādāts izejmateriāls. Šo loģistikas veidu var nosaukt par vienu no svarīgākajiem, tāpēc , ka no tā ir atkarīga saražotās preces pašizmaksa.
  • Krājumu loģistika. Krājumu loģistika pārzina preču un gatavās produkcijas krājumus, kā arī izejvielu un ražošanai nepieciešamo materiālu krājumus. Ja šī joma ir ideāli sakārtota, tad ražošanas un realizācijas procesi notiek nepārtraukti, bet izejvielas un gatavā produkcija – nestāv ilgu laiku noliktavās.
  • Transporta loģistika. Transporta loģistika nodarbojas ar optimālo maršrutu izvēli, lai varētu pēc iespējas ātrāk un lētāk nogādāt izejvielas un preci uz ražošanu un no ražošanas, īpaši aktuāli tas ir tādos gadījumos, kad piegādātāji un patērētāji atrodas dažādās pasaules malās.
  • Informācijas loģistika. Informācijas loģistikas pārziņa ir informācijas plūsmas, kuras pavada materiālās plūsmas. Māka, gudri apieties ar informāciju, lielam uzņēmumam ir tikpat svarīga, kā apieties ar finansiālajiem līdzekļiem. Informācijas loģistika sadala un optimizē iekšējo un ārējo informācijas plūsmu, izzina informācijas saņemšanas un nodošanas kanālus, izstrādā iekšējās kārtības noteikumus, kuri ir saistīti ar šiem jautājumiem.
  • Muitas loģistika. Tas ir ļoti svarīgs loģistikas veids, kurš pārzina un optimizē procesus, kuri ir saistīti ar kravu pārvietošanos pāri valsts muitas robežai, vai vairāku valstu muitas robežām.
  • Noliktavas loģistika. Noliktavas loģistikas pārziņā ir izejmateriālu, gatavās produkcijas un citu komponentu pieņemšanas, uzglabāšanas un izsniegšanas procesi, kuri ir nepieciešami vai ir saņemti ražošanas procesa laikā.
Loģistikas veidi

Ražošanas resursi un to struktūra

Mūsu vajadzības pieprasa, lai tās katru dienu tiktu apmierinātas, bet dabā nepastāv pietiekamo daudz dažādu produktu, kuri būtu spējīgi nodrošināt cilvēku labklājību. Tāpēc, tās vajag ražot, lai tās saražotu ir vajadzīgi dabīgie resursi un cilvēku darbs. Visu labklājībai nepieciešamo produktu ražošana ir objektīva nepieciešamība, kura tiek realizēta cilvēkam mijiedarbojieties ar dabu , kā arī savā starpā.

Ekonomiskajā literatūrā nav vienota skaidrojuma jēdzienam “ražošana”, to var izskaidrot ar to, ka šī darbība ir ļoti daudzveidīga. Visi ir atzinuši, ka ekonomiskā joma ražo ne tikai materiālas vērtības, bet arī dažādus pakalpojumu veidus, kuri daudzos gadījumos ir saistīti ar materiālo vērtību ražošanu, bet daudzos – ar tiešu patērētāju apmierinātību. Tātad, ražošanas gala rezultāts var būt vai nu materiāli produkti vai arī pakalpojumi. Lai to būtu vairāk, vajag racionāli izmantot visus resursus, kuri tiek iesaistīti ražošanā. No tā ir atkarīgs ne tikai saražoto vērtību daudzums, bet arī ražošanas izmaksas un uzņēmuma peļņa.

Racionāla resursu izmantošana ir atkarīga no ražošanas tehnoloģiskā līmeņa, tas ir no tiem veidiem un metodēm, kuras tiek izmantotas izejvielu un izejmateriālu apstrādei. Tehniskās iekārtas un veidi, ar kuru palīdzību tiek izgatavoti pakalpojumi un preces, strauji attīstās pateicoties tam, ka zinātne lieliem soļiem soļo uz priekšu. Tāda, strauja ražošanas iekārtu un ražošanas veidu attīstīšanās ļauj ražošanai palielināt saražotās produkcijas daudzumu, izlietot mazāku daudzumu izejvielu, elektroenerģijas, degvielas un citu resursu. Galvenais virziens, kurā vajadzētu virzīties, lai paaugstinātu ražošanas efektivitāti ir racionāla resursu izmantošana , kā arī tehnoloģijas, kuras ļauj ražot preci ar maz atlikumiem, vai vispār bez atlikumiem. Tādas iekārtas jau datorizētas, automatizētas un izmanto tikai jaunos enerģijas veidus.

Par ļoti svarīgiem faktoriem, no kuriem ir atkarīgi ražošanas apjomi, tiek uzskatīti ekonomiskie resursi, kuri ir pieejami sabiedrībai.

Ekonomiskie resursi ir galvenie ekonomiskā potenciāla elementi, kurus var sadalīt četrās grupās:

  • Dabas resursi. Šai kategorijai varam pieskaitīt zemi un tās bagātības, ūdeni un visas tā bagātības, kā arī ūdens enerģiju. Dabas resursi tiek iedalīti gan atjaunojamajos, gan neatjaunojamajos.
  • Materiālie resursi. Materiālie resursi ir resursi, kurus rada cilvēki ar savu darbu, tie ir visi cilvēku saražotie līdzekļi, kuri tiek uzskatīti par materiālās ražošanas rezultātu.
  • Darba resursi. Par darba resursiem tiek uzskatīti darba spējīgie, ekonomiski aktīvie valsts iedzīvotāji, kuri ir apveltīti ar fiziskām un garīgām īpašībām, kuras ir nepieciešamas, lai varētu piedalīties procesā.
  • Finansiālie un investīciju resursi. Finansiālie resursi, tie ir visi naudas līdzekļi un finanšu aktīvi, kuri pieder valstij un kura var tos investēt tos ražošanā.

Atsevišķu resursu nozīmīgums var mainīties atkarībā no ražošanas tehnoloģiju izmaiņām. Tajos laikos, kad galvenā ražošanas daļa tika paveikta ar roku darbu, galvenā loma ražošanā piederēja darba resursiem, bet tagad, kad lielāko darba daļu paveic automatizētas iekārtas – materiālajiem resursiem. Mūsdienās liela loma ir intelektuālajiem un informatīvajiem resursiem.

Ražošanas resursi un to struktūra