Leid.lt

Ražošanas resursi un to struktūra

Mūsu vajadzības pieprasa, lai tās katru dienu tiktu apmierinātas, bet dabā nepastāv pietiekamo daudz dažādu produktu, kuri būtu spējīgi nodrošināt cilvēku labklājību. Tāpēc, tās vajag ražot, lai tās saražotu ir vajadzīgi dabīgie resursi un cilvēku darbs. Visu labklājībai nepieciešamo produktu ražošana ir objektīva nepieciešamība, kura tiek realizēta cilvēkam mijiedarbojieties ar dabu , kā arī savā starpā.

Ekonomiskajā literatūrā nav vienota skaidrojuma jēdzienam “ražošana”, to var izskaidrot ar to, ka šī darbība ir ļoti daudzveidīga. Visi ir atzinuši, ka ekonomiskā joma ražo ne tikai materiālas vērtības, bet arī dažādus pakalpojumu veidus, kuri daudzos gadījumos ir saistīti ar materiālo vērtību ražošanu, bet daudzos – ar tiešu patērētāju apmierinātību. Tātad, ražošanas gala rezultāts var būt vai nu materiāli produkti vai arī pakalpojumi. Lai to būtu vairāk, vajag racionāli izmantot visus resursus, kuri tiek iesaistīti ražošanā. No tā ir atkarīgs ne tikai saražoto vērtību daudzums, bet arī ražošanas izmaksas un uzņēmuma peļņa.

Racionāla resursu izmantošana ir atkarīga no ražošanas tehnoloģiskā līmeņa, tas ir no tiem veidiem un metodēm, kuras tiek izmantotas izejvielu un izejmateriālu apstrādei. Tehniskās iekārtas un veidi, ar kuru palīdzību tiek izgatavoti pakalpojumi un preces, strauji attīstās pateicoties tam, ka zinātne lieliem soļiem soļo uz priekšu. Tāda, strauja ražošanas iekārtu un ražošanas veidu attīstīšanās ļauj ražošanai palielināt saražotās produkcijas daudzumu, izlietot mazāku daudzumu izejvielu, elektroenerģijas, degvielas un citu resursu. Galvenais virziens, kurā vajadzētu virzīties, lai paaugstinātu ražošanas efektivitāti ir racionāla resursu izmantošana , kā arī tehnoloģijas, kuras ļauj ražot preci ar maz atlikumiem, vai vispār bez atlikumiem. Tādas iekārtas jau datorizētas, automatizētas un izmanto tikai jaunos enerģijas veidus.

Par ļoti svarīgiem faktoriem, no kuriem ir atkarīgi ražošanas apjomi, tiek uzskatīti ekonomiskie resursi, kuri ir pieejami sabiedrībai.

Ekonomiskie resursi ir galvenie ekonomiskā potenciāla elementi, kurus var sadalīt četrās grupās:

  • Dabas resursi. Šai kategorijai varam pieskaitīt zemi un tās bagātības, ūdeni un visas tā bagātības, kā arī ūdens enerģiju. Dabas resursi tiek iedalīti gan atjaunojamajos, gan neatjaunojamajos.
  • Materiālie resursi. Materiālie resursi ir resursi, kurus rada cilvēki ar savu darbu, tie ir visi cilvēku saražotie līdzekļi, kuri tiek uzskatīti par materiālās ražošanas rezultātu.
  • Darba resursi. Par darba resursiem tiek uzskatīti darba spējīgie, ekonomiski aktīvie valsts iedzīvotāji, kuri ir apveltīti ar fiziskām un garīgām īpašībām, kuras ir nepieciešamas, lai varētu piedalīties procesā.
  • Finansiālie un investīciju resursi. Finansiālie resursi, tie ir visi naudas līdzekļi un finanšu aktīvi, kuri pieder valstij un kura var tos investēt tos ražošanā.

Atsevišķu resursu nozīmīgums var mainīties atkarībā no ražošanas tehnoloģiju izmaiņām. Tajos laikos, kad galvenā ražošanas daļa tika paveikta ar roku darbu, galvenā loma ražošanā piederēja darba resursiem, bet tagad, kad lielāko darba daļu paveic automatizētas iekārtas – materiālajiem resursiem. Mūsdienās liela loma ir intelektuālajiem un informatīvajiem resursiem.